Dārzkopju pieredze ir visvērtīgākā valūta, un šis stāsts ir spilgts brīdinājums ikvienam, kurš savā sētā pamana ko neparastu. Kāda saimniece dalījās pieredzē, kas liek aizdomāties: ne viss, kas sākumā izskatās dekoratīvs un glābj no kailas zemes, ir draugs jūsu dārzam.
“Kad iegādājāmies māju, dārzs bija gandrīz pamests. Starp priedēm un eglēm auga dīvaini dzinumi – sākumā tie atgādināja jaunu bambusu: gludi, stingri un neticami ātri stiepās augšup.
Ar laiku tie sasniedza pusotra metra augstumu, ieguva lielas lapas un izmeta kuplas, baltas ziedu skaras. Skats bija pat patīkams, ja vien nezinātu, kas tajā brīdī notika zem zemes,” stāsta saimniece.
Neuzvaramais “iebrucējs” zem jūsu kājām
Aptuveni trešajā gadā kļuva skaidrs, ka šis nav parasts dekoratīvais augs, bet gan ārkārtīgi agresīva nezāle, kas sākusi nekontrolēti izplesties pazemē. Mēģinājumi to izraut bija mānīgi – stumbrs viegli nolūst pie pašas zemes, taču visa spēcīgā sakņu sistēma paliek neskarta dziļi augsnē.
Taču tā bija tikai šķietama uzvara. Sakne palika zemē – gara, blīva kā virve, kas iet divu trīs metru dziļumā, bet, kā vēlāk izrādījās, spēj sasniegt pat piecus metrus.
Pēc pāris nedēļām tajā pašā vietā parādījās jauns asns. Ja to neaiztiek, tas aug burtiski acu priekšā. Izrauj – un pēc divām nedēļām viss atkārtojas. Tas ir bezgalīgs aplis.
Visnepatīkamākais bija tas, ka augs nerēķinājās ar kaimiņiem: tas izspraucās tieši caur aveņu un upeņu krūmiem, parādījās vidū puķu dobēm.
Kas ir šis dārza “gigants”?
Tikai pēc vairākiem gadiem saimniece nejauši uzdūrās rakstam par agresīvākajām nezālēm un uzreiz atpazina savu “paziņu”. Tā izrādījās Sahalīnas reitnūtrija, Latvijā pazīstama arī kā Sahalīnas sūrene. Šim augam ir ne tikai nosaukums, bet arī ļoti slikta slava visā Eiropā.
Daudzi raksta, ka cīņā ar šo sērgu palīdz tikai spēcīga ķīmija, taču saimnieces pieredze rāda ko citu: “Ķīmija var īslaicīgi novājināt augu – lapas nodzeltē, novīst, taču sakne paliek dzīva. Pēc laika viss sākas no jauna, turklāt nereti vēl aktīvāk. Augs it kā atbild uz uzbrukumu, no viena saknes punkta izdzenot vairākus jaunus asnus.”
Kāpēc tā ir bīstamāka par latvāni?
Reitnūtriju bieži salīdzina ar latvāni. Abi aug jebkur, sasniedz milzu izmērus un izspiež visu apkārtējo. Taču ir viena būtiska atšķirība: latvānis ir divgadīgs augs, bet reitnūtrija ir daudzgadīga – tā dzīvo gadu desmitiem un ar katru gadu kļūst tikai spēcīgāka.
Kā ar to cīnīties?
Pēc 15 gadu neatlaidīgas cīņas saimniecei izdevies būtiski samazināt tās skaitu. Noslēpums ir vienkāršs, bet ļoti darbietilpīgs:
Regularitāte: Izraut asnus tūlīt, tiklīdz tie parādās virs zemes.
Pacietība: Nedrīkst izlaist nevienu sezonu.
Sakņu novājināšana: Katrs norautais asns atņem augam daļu enerģijas. Laika gaitā sakņu sistēma sāk vājināties.
Brīdinājums pircējiem
Pārsteidzoši, bet šo augu joprojām mēdz piedāvāt pārdošanā kā dekoratīvo kultūru! Ja ieraugāt to savā teritorijā – rīkojieties tūlīt, pirms tas ir kļuvis par “pazemes saimnieku” jūsu īpašumā.
